Latvijā ir pieņemts jauns Kapsētu likums, kas pirmo reizi valsts mērogā ievieš vienotu kārtību visās pašvaldībās. Līdz šim katrā novadā noteikumi varēja būtiski atšķirties, radot neskaidrības par kapavietu piešķiršanu un uzturēšanu.
Jaunais regulējums palīdzēs sakārtot kapsētu saimniecību un nodrošinās cieņpilnu attieksmi pret aizgājēju piemiņu. Turpmāk visā valstī darbosies līdzīgi principi, padarot visu procesu saprotamāku iedzīvotājiem.
Vienota kārtība visā Latvijā
Līdz šim situācija Latvijā bija diezgan raiba – viena pašvaldība kapavietas piešķīra pēc vieniem principiem, cita pēc pavisam citiem. Atšķīrās gan prasības kapu kopiņu uzturēšanai, gan tas, kā tika veidota uzskaite. Jaunais likums šīs atšķirības novērš. Tas nosaka skaidrus noteikumus tam, kā kapsētas tiek izveidotas, paplašinātas vai, nepieciešamības gadījumā, slēgtas.
Svarīgi, ka jaunie noteikumi liek pašvaldībām domāt arī par ainavu un tradīcijām. Kapsētām jāsaglabā sava kultūrvēsturiskā vērtība, nevis jākļūst par vienkāršiem laukumiem. Tāpat likumā beidzot ir precīzi definēti tādi jēdzieni kā “kapavieta”, “kolumbārijs” vai “virsapbedījums”, lai visā valstī amatpersonas un iedzīvotāji runātu vienā valodā.
Elektroniskais reģistrs un datu pieejamība
Viens no lielākajiem jaunumiem ir prasība izveidot digitālu apbedījumu reģistru. Tas nozīmē, ka informācija par to, kur kurš ir apglabāts, būs pieejama elektroniski visā Latvijas teritorijā. Šāda datubāze palīdzēs cilvēkiem vieglāk atrast savu tuvinieku atdusas vietas, īpaši, ja tās atrodas tālākā novadā.
Pašvaldībām šajā reģistrā būs jāiekļauj precīza informācija – kapavietu izvietojums, to numerācija un dati par apglabātajām personām vai urnām. Šādas sistēmas izveidei pašvaldībām ir dots laiks četri gadi. Tas ir liels darbs, jo daudzviet informācija joprojām glabājas tikai papīra žurnālos vai cilvēku atmiņās.
Kā notiks kapavietu uzraudzība?
Pašvaldības turpmāk būs atbildīgas par kapsētu kopējo infrastruktūru, piemēram, celiņiem un ūdens ņemšanas vietām. Taču tiks pastiprināta arī pašu kapavietu uzraudzība. Katru gadu no aprīļa līdz novembrim notiks kapavietu apsekošana. Ja tiks pamanīts, ka kapiņš ir ielaists un netiek kopts, tajā izvietos brīdinājuma zīmi jeb paziņojumu.
Šeit parādās būtisks noteikums – ja kapavieta netiek uzturēta kārtībā trīs gadus pēc kārtas, pašvaldībai ir tiesības atņemt tās izmantošanas tiesības. Tas tiek darīts, lai kapsētās nepaliktu lieli aizauguši laukumi un tiktu efektīvāk izmantota esošā teritorija. Tāpēc tuviniekiem ir svarīgi vismaz reizi gadā apraudzīt un sakopt savu senču atdusas vietas.
Lasi vēl: “Neskatieties zvaigznēs un neklājiet gultu”: senie brīdinājumi, kas 3. aprīli padara īpašu
Pārejas periods un jaunie termiņi
Lai gan likums jau ir pieņemts, pāreja uz jauno kārtību notiks pakāpeniski. Pašreizējie pašvaldību saistošie noteikumi, kas regulē kapsētu lietošanu, būs spēkā līdz 2027. gada vidum. Tas dod laiku vietējām varām sagatavot jaunus, likumam atbilstošus noteikumus un saskaņot tos ar valsts mēroga prasībām.
Šī reforma ir nepieciešama, jo iepriekš trūka vienota regulējuma arī par tādiem jautājumiem kā neidentificētu personu apbedīšana vai datu precizēšana iedzīvotāju reģistrā. Tagad visa šī ķēde ir sakārtota, lai valstī būtu vienota sistēma, kas darbojas precīzi un bez liekām neskaidrībām.
